Ūdens radīti bojājumi grīdas segumā – kā tos novērst?

Uz koka grīdas izliets ūdens

Vai ūdens bojātu koka grīdu ir iespējams saglābt?

Pārmērīgs mitrums var radīt ne tikai redzamus bojājumus segumā, piemēram, tumšus plankumus un deformētus grīdas dēļus, bet arī nopietnas strukturālas problēmas – pelējumu, apakšslāņa sabrukumu vai pat visas grīdas konstrukcijas bojājumus. Svarīgākais ir rīkoties pirmajās 24–48 stundās, jo koksnes un betona pamatnes žāvēšana laicīgi novērš neatgriezenisku deformāciju.

Īsumā:

  • Kritiskais reaģēšanas laiks: pirmās 24–48 stundas ir izšķirošas. Ja mitrums netiek novērsts, pelējums sāk attīstīties jau 2 dienu laikā.
  • Koksnes mitruma slieksnis: normāls koksnes mitrums ir 8–12%. Pārsniedzot 15%, sākas neatgriezeniska koksnes deformācija.
  • Apdrošināšanas segums: pēkšņas avārijas (plīsis ūdensvads, kaimiņu plūdi) gadījumā 100% izmaksu sedz mājokļa apdrošināšana.

Kādas pazīmes liecina par ūdens bojājumiem grīdas segumā?

Redzamās pazīmes:

  • Tumši plankumi vai izbalējuši laukumi
  • Krokošanās vai dēļu “viļņošanās”
  • Lakas atdalīšanās vai burbuļu parādīšanās segumā
  • Grīdas dēļi čīkst, kustas vai ir izliekušies
  • Šķirbas starp dēļiem

Neredzamās pazīmes (jāizmanto mitruma mērītājs):

  • Paaugstināts mitruma līmenis koksnē (norma ir 8–12%, bet virs 15% sākas strauja deformācija un sabrukums).
  • Pelējuma smaka (parādās jau 48 stundu laikā pēc ūdens noplūdes).
  • Grīdas un telpas temperatūra atšķiras – grīdas virsma ir par 2–4 °C vēsāka nekā gaiss.

Kas notiek, ja ūdens paliek ilgstoši zem grīdas?

Ūdens vienmēr ies zemāk grīdas konstrukcijā. Pat, ja virspuse ir šķietami sausa, zem grīdas var būt mitrums, kas žūst ilgi, īpaši:

  • Ja dēļi nav hermētiski
  • Ja ūdens nonācis līdz sienām – tas iesūcas apakšslānī gar malām
  • Ja mitrums no pagraba vai siltumizolācijas netiek ārā

Šādas “slēptās” mitruma kabatas var radīt pelējumu, smaku un konstrukcijas bojājumus ilgtermiņā.

Grīdu atjaunošanas eksperti!

Piesakies konsultācijai!

Nodrošinam lābākos grīdu ieklāšanas, labošanas un kopšanas risinājumus

    Rīcības plāns pirmajās 24 stundās

    Pirmās 24 stundās veiktās darbības ir izšķirošas, lai apturētu koksnes deformāciju, novērstu pelējuma rašanos un veiksmīgi nodrošinātu zaudējumu atlīdzību, ja mājoklis ir apdrošināts.

    Laika periods

    Rīcība

    Mērķis

    1. stunda (Avārijas apturēšana)

    Nekavējoties noslēdziet galveno ūdens padeves krānu un drošības pēc atslēdziet elektrību skartajā zonā (ja ūdens sasniedzis rozetes vai grīdlīstes).

    Novērst turpmāku applūšanu un pasargāt no strāvas trieciena riska.

    1. – 2. stunda (Dokumentēšana)

    Rūpīgi nofotografējiet un nofilmējiet negadījuma vietu, ūdens līmeni, noplūdes cēloni un visus redzamos grīdas bojājumus.

    Saglabāt pierādījumus apdrošināšanai (ja ir polise) vai personīgajai darbu uzskaitei.

    2. – 5. stunda (Šķidruma savākšana)

    Savāciet brīvo ūdeni no grīdas virsmas ar sausiem dvieļiem, papīra dvieļiem vai ūdens sūkni/putekļsūcēju. Ja mājoklis ir apdrošināts, paziņojiet par gadījumu apdrošinātājam.

    Apturēt ūdens tālāku iesūkšanos koka dēļos un oficiāli pieteikt negadījumu, ja tas ir iespējams.

    6. – 24. stunda (Sausināšana un novērtēšana)

    Sāciet telpas vēdināšanu vai uzstādiet gaisa sausinātājus. Veiciet mitruma mērījumus un pieaiciniet grīdu speciālistus, lai novērtētu bojājumu dziļumu un sastādītu atjaunošanas tāmi.

    Apturēt pelējuma attīstību (kas sākas 24–48h laikā) un iegūt skaidru plānu grīdas restaurācijai vai apdrošināšanas atlīdzībai

    bojāti grīdas koka dēļi

    Kā novērst ūdens radītos bojājumus?

    Ne visus ūdens radītos bojājumus ir nepieciešams novērst ar pilnīgu grīdas nomaiņu. Dažkārt pietiek ar seguma žāvēšanu, virsmas atjaunošanu vai bojātās daļas nomaiņu. Aplūkosim biežākos scenārijus:

    • Seguma aizsargkārtas bojājumi: šādos gadījumos grīda ir glābjama bez lieliem ieguldījumiem. Bieži pietiek ar virsmas slīpēšanu un jaunas lakas vai eļļas kārtas pārklāšanu. Koksne pati par sevi nav bojāta.
    • Dēļi ir sākuši krokoties (viļņoties): šādas deformācijas rodas, ja dēļu apakšējā daļa uzsūc vairāk mitruma nekā virsējā. Ja tiek nodrošināta vienmērīga un pietiekami ātra seguma žāvēšana (3–7 dienas), dēļi dažkārt var atgriezties sākotnējā formā. Tomēr, ja deformācija saglabājas vai kļūst sliktāka, grīdas dēļi būs jānomaina.
    • Dēļi ir pacēlušies un atdalījušies no pamatnes: tā jau ir strukturāla problēma – bojātie grīdas dēļi neatgriezeniski deformējas un nav atjaunojami. Tie ir jāizņem un jānomaina ar jauniem, iepriekš veicot šuvju pildīšanu un līmēšanu.
    • Pelējuma veidošanās: ja pelējums ir skāris pašus dēļus vai apakšslāni, tad šīs vietas būs jānomaina un jāapstrādā ar antibakteriālu grunti. Koksne ar pelējumu nav droša un, nenovēršot bojājumus, problēma tikai pasliktināsies.
    • Mitra pamatne: ja grīdas apakšslānis ir pārāk mitrs, bet tam iespējams piekļūt (piemēram, no pagraba), to bieži var izžāvēt un saglabāt. Tomēr, ja mitrums ilgstoši nepazūd un pārsniedz 20%, apakšslānis zaudē savu izturību vai sāk pelēt, to nepieciešams pilnībā nomainīt.

    Kā ar “ūdensizturīgajiem” grīdas segumiem?

    Daudzi vinila un kompozītmateriālu grīdas segumi tiek dēvēti par ūdensizturīgiem, jo paši dēļi parasti neuzsūc mitrumu un nesabojājas, ja ūdens tiek savlaicīgi notīrīts. Taču, ja ūdens ilgstoši stāv uz grīdas vai notikuši plūdi, mitrums var iesūkties zem seguma caur savienojumiem vai gar malām un sasniegt apakšslāni. Šādos gadījumos, pat, ja seguma virsma izskatās neskarta, bieži vien, nepieciešama pilnīga grīdas demontāža, lai izžāvētu pamatni un novērstu pelējuma risku.

    Kāpēc būtu svarīgi pieaicināt profesionāļus?

    Lai arī virspusē bojājumi var šķist minimāli, ūdens nereti izraisa dziļākus, grūti pamanāmus defektus grīdas konstrukcijā. Profesionāļi ne tikai nosaka mitruma līmeni koksnē un betonā ar rokas un koaksiālajiem mērītājiem, bet arī izvērtē, vai zem seguma nesošās konstrukcijas nav zaudējušas savu stabilitāti.

    Mūsu komandai ir vairāk nekā 8 gadu pieredze koka grīdu restaurācijā, slīpēšanā un sarežģītu mitruma bojājumu novēršanā. Ar uzkrātajām zināšanām un profesionālu aprīkojumu mēs spējam precīzi novērtēt reālo situāciju, nodrošināt apdrošinātāju prasībām atbilstošas tāmes un piedāvāt tehniskos risinājumus, kas pasargā no dārgiem un liekiem remontdarbiem nākotnē, atjaunojot grīdu tās sākotnējā izskatā.

    mājoklis ar gaišas krāsas koka grīdu

    Kā apdrošināšana var palīdzēt bojājumu novēršanā?

    Pēkšņu un neparedzētu bojājumu gadījumā (plīsis ūdensvads, veļas mašīna, kaimiņu plūdi) mājokļa apdrošināšana pilnībā sedz grīdas atjaunošanu. Mūsu uzņēmums sadarbojas ar Latvijas vadošajiem apdrošinātājiem (Swedbank, Compensa, BTA, BALTA u.c.).

    Process ir pavisam vienkāršs:

    1. Pieteikums: jūs paziņojat par gadījumu apdrošinātājam un dokumentējat sekas.
    2. Apsekošana un tāme: mūsu meistars atbrauc, izmēra mitrumu un sagatavo oficiālu remonta tāmi (ietverot demontāžu, žāvēšanu, materiālus un slīpēšanu/ieklāšanu).
    3. Izpilde: pēc tāmes apstiprināšanas apdrošinātājs sedz izmaksas, un mēs atjaunojam grīdu.

    Tomēr jāņem vērā, ka apdrošināšana nesedz visus bojājumus. Piemēram, atlīdzība var netikt izmaksāta par dabisku seguma nolietojumu, ilgstoša mitruma radītiem bojājumiem vai bojājumiem, kas radušies nepietiekamas uzturēšanas dēļ. Tāpat par bojājumu ir svarīgi ziņot apdrošinātājam pēc iespējas ātrāk, jo novēlota pieteikuma iesniegšana var būt pamats atlīdzības atteikumam.

    Kā pasargāt koka grīdu no ūdens bojājumiem?

    Koka grīda var kalpot gadu desmitiem, ja tiek pienācīgi kopta un aizsargāta. Šeit ir efektīvākie veidi, kā pasargāt segumu no ūdens izraisītiem bojājumiem.

    1. Reaģējiet uzreiz

    • Noslaukiet ūdens traipus nekavējoties, izmantojot sausu drānu vai papīra dvieli.
    • Lipīgus traipus tīriet ar nedaudz samitrinātu mopu un maigu tīrīšanas līdzekli. Pēc tam rūpīgi nosusiniet virsmu.

    2. Profilakse mitruma zonās

    • Novienojiet mitrumizturīgus paklājus vai paliktņus vietās, kur potenciāli var rasties mitrums, piemēram, pie ieejas durvīm, ap izlietnēm, zem istabas augiem.

    3. Uzturiet vienmērīgu gaisa mitrumu

    • Optimālais iekštelpu gaisa mitruma līmenis ir no 35 – 55%.
    • Lietojiet higrometru, kas norāda gaisa mitruma daudzumu telpā.
    • Izmantojiet gaisa mitrinātāju vai sausinātāju atkarībā no sezonas.

    4. Pārliecinieties par atbilstošu virsmas aizsardzību

    • Ik pēc 3 – 5 gadiem (atkarībā no telpas slodzes) atjaunojiet seguma aizsargslāni ar ūdensizturīgu eļļu vai laku.

    5. Ikdienas kopšana

    • Izmantojiet tikai speciālus, koka grīdām, paredzētus tīrīšanas līdzekļus. Lakotām virsmām ieteicams izmantot Polish, bet eļļotām N-Neutral kopšanas līdzekli. Mūsu klientiem nodrošinām profesionālas konsultācijas, lai palīdzētu izvēlēties grīdai atbilstošākos produktus.
    • Izvairieties no slapjiem mopiem un tvaika tīrītājiem. Tā vietā tikai nedaudz samitriniet mopu un uzreiz nosusiniet virsmu.
    • Regulāri pārbaudiet vai pie santehnikas, sadzīves tehnikas vai puķu podiem neuzkrājas pārlieku liels mitrums

    Kopšanas līdzekļi

    Ūdens bojājumu novēršana grīdas segumā prasa rūpīgu un atbildīgu pieeju

    Koka grīdu iespējams saglābt no ūdens bojājumiem, ja rīkojas savlaicīgi un profesionāli. Ja rodas aizdomas par mitruma radītiem defektiem, negaidiet, līdz problēma kļūst redzama. Piesakieties uz bezmaksas konsultāciju — mūsu speciālisti izvērtēs situāciju un piedāvās piemērotākos risinājumus.

    Picture of Andis Briedis

    Andis Briedis

    Grīdas Guru dibinātājs | Speciālists ar vairāk kā 10 gadu pieredzi